Skolēnu latviešu valodas zināšanas samazinās un samazinās arī viņu spējas to apgūt. Šo neatbilstību izraisa dažādi iemesli, piemēram, bērni un jaunieši biežāk lieto dažādas sociālo mediju platformas, kurās daudz satura ir angļu valodā. Dzimtās valodas zināšanu samazināšanās skolēnu vidū pievērsusi arī Latviešu valodas aģentūras uzmanību.
Pedagogi novērojuši, ka skolēni arvien vairāk savā starpā sazinās angļu valodā, un viņi atzīst, ka tas pozitīvi ietekmē mācību procesu. Centralizēto eksāmenu dati liecina, ka Latvijas skolēnu rezultāti ir par 17% zemāki nekā Anglijas skolēniem. Jelgavas centra pamatskolas skolniece Marta stāsta: «Mums klasē ir daži bērni, kuri vienmēr runā angliski gan latviešu valodas stundās, gan gaiteņos.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inga Strode sacīja, ka ir grūti turpināt ierastās darbības, ja valodas zināšanas ir traucētas. Bērni raksta angļu konstrukcijas, man bieži jautā – kā ir latviski? Pats vārds ir tukšums savā vārdu krājumā. Studenti piekrīt, ka informācija ir vieglāk pieejama angļu valodā.
Dzīvošana vidē, kurā mediji ir svešvalodā, apgrūtina saziņu savā valodā. Jelgavas tehnikuma audzēknis Rūdolfs teica: “Es teiktu – periodiski [lietojam], bet es neteiktu, ka tas ir slikti, (. Katram savdabīga un skaista gaisma. Mēs labi zinām angļu valodu. Mēs varam uzlabot savu izpratni. Lai gan latviešu valoda vairs nav plaši izplatīta, mēs lolojam tās atmiņas. Savukārt students Miks norādīja: “Tieši tā, dažas lietas ar latviešu valodu nevar izskaidrot, bet ar angļu valodas palīdzību var.”
Grāmatas vairs nav skolotāju galvenā uzmanība Latvijā. Madara Oškalne ar azartu un prasmi mācīja angļu un latviešu valodu. Man ir grūti atrast materiālus, kas būtu piemēroti astotās klases skolēniem, kas arī ir problēma, ar kuru es saskaros šobrīd. Šajā jautājumā ir par ko cīnīties. Tikmēr Latviešu valodas aģentūra atrodas jauna pētījuma uzsākšanas stadijā, lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret latviešu un angļu valodu un kādi ir apstākļi, kas ietekmē vienas vai otras valodas izvēli.
Pats galvenais, lai jauniešu attieksme pret valodām būtu pozitīva. Mēs vēlamies zināt, kāpēc viena valoda ir vērtīgāka vai interesantāka par otru. Latviešu valodas aģentūras valodniece Gunta Kļava atzīmēja, ka tikai ģimene var palīdzēt bērnam apgūt bagātīgu vārdu krājumu – gan lasot grāmatas mazākiem bērniem, gan vēlāk liekot lasīt, un pakļaujot dažādām tradīcijām.
